Ludvigsfelde (Ludwigsfelde)
Ludvigsfelde (de) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Teltovas-Flēmingas apriņķī, uz dienvidiem no Berlīnes. Autobūves centrs.
Pilsēta zināma no 1750. gada. 1936. gadā pielsētas pievārtē tika uzcelta Daimler-Benz rūpnīca, kas līdz 1945. gadam ražoja aviācijas dzinējus. Kara beigās rūpnīca cieta ASV uzlidojumos, bet pēc kara iekārtas tika izvestas uz PSRS kā kara reparācijas. Pēc Otrā pasaules kara Ludvigsfelde līdz 1991. gadam bija VDR sastāvā. Rūpnīca tika nacionalizēta, un tā ražoja motorollerus un Multicar automašīnas. 1965. gada Ludvigsfeldei piešķirtas pilsētas tiesības. 1994. gadā Daimler AG atkal ieguva īpašumā Ludvigsfeldes rūpnīcu.
Pilsēta zināma no 1750. gada. 1936. gadā pielsētas pievārtē tika uzcelta Daimler-Benz rūpnīca, kas līdz 1945. gadam ražoja aviācijas dzinējus. Kara beigās rūpnīca cieta ASV uzlidojumos, bet pēc kara iekārtas tika izvestas uz PSRS kā kara reparācijas. Pēc Otrā pasaules kara Ludvigsfelde līdz 1991. gadam bija VDR sastāvā. Rūpnīca tika nacionalizēta, un tā ražoja motorollerus un Multicar automašīnas. 1965. gada Ludvigsfeldei piešķirtas pilsētas tiesības. 1994. gadā Daimler AG atkal ieguva īpašumā Ludvigsfeldes rūpnīcu.
Ģeogrāfiskā karte - Ludvigsfelde (Ludwigsfelde)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |